Neskarta daba, jūra, Lībieši
Brīvdienu māja Pizā atrodas Lībiešu Krastā, kurš savukārt atrodas Ziemeļkurzemē, tā ir apmēram 60 km gara teritorija, kurā vēsturiski ietilpst 12 lībiešu ciemi no Lūžņas līdz Melnsilam. No 1991. gada līdz 2003. gadam šeit pastāvēja arī Valsts īpaši aizsargājamā lībiešu kultūrvēsturiskā teritorija un lībiešu kultūras atjaunošanas programma.
Lībiešu Krasta ciemiem ir arī lībiskie nosaukumi: Lūžņa (Lūž), Miķeļtornis (Pizā), Lielirbe (Īra), Jaunciems (Ūžkilā), Sīkrags (Sīkrõg), Mazirbe (Irē), Košrags (Kuoštrõg), Saunags (Sǟnag), Vaide (Vaid), Kolka (Kūolka), Pitrags (Pitrõg), un Melnsils (Mustānum).
Miķeļtorņa bāka jeb Miķeļbāka ir augstākā bāka Latvijas piekrastē. Kad to uzbūvēja 1884. gadā, tā bija augstākā bāka Latvijā.
Kolkasrags ir unikāla vieta, kur saplūst Baltijas jūras līcis un Lielā jūra. Šī ir vieta, kuru noteikti iesakām apmeklēt, paliekot pie mums Brīvdienu mājā Pizā. Vētrā šeit var vērot kā viļņi sitas krusteniski, un augstu gaisā klaigā kaijas. Ir drosminieki, kas no Kolkasraga ar jūras kajakiem dodas apmeklēt Kolkas bāku. šeit var arī iegādāties suvenīrus, iedzert kafiju un izstaigāties pa meža takām.
Pavasara putnu migrācijas laikā šo ragu šķērso vairāk nekā 60 000 putnu stundā.
Zvaniet uz Brīvdienu māju Pizā, ja vēlaties, lai palīdzam noorganizēt gidu putnu vērošanai.
Slīteres nacionālo parku (dibināts 2000. g.) pamatoti dēvē par Baltijas jūras iepriekšējo attīstības stadiju „brīvdabas muzeju”. Šo ģeoloģisko notikumu mūsdienu „dzīvi” liecinieki ir Šlīteres Zilie kalni – stāvā, līdz 20 – 30 m augstā Baltijas ledus ezera senkrasta kāple (Baltijas jūras stadija pirms 10 000 gadu), Stiebru kalni – Ancilus ezera senkrasts (pirms 8 – 9 tūkstošiem gadu ), bet Eiropā lielākā – kangaru (kāpu vaļņi) un vigu (mitras starpkāpu ieplakas) ainava ir Litorīnas jūras laika veidojums (pirms 4 – 7 tūkstošiem gadu). Maigais Ziemeļkurzemes klimats ir iemesls daudzu Latvijā retu augu (liela daudzveidība, ap 860 augu sugu, t.sk. reti sastopamā parastā īve un Baltijas efeja) sastopamībai. Sava veida „nopelns” šejienes dabas vērtību saglabāšanā ir bijis arī jūras piekrastē kādreiz pastāvošajam padomju militāram režīmam, kura dēļ tā pusgadsimta garumā saglabājās apmeklētāju un būvniecības ziņā mazskarta. Tā laika liecinieki ir pamestās PSRS armijas bāzes un dažādi militārie objekti. Baltijas jūras krasta posmā – t.s. „Lībiešu krastā” no Kolkas līdz Sīkragam un Ovīšiem ir saglabājušies pasaulē mazākās minoritātes – lībiešu zvejniekciemi un citi to kultūras liecinieki. Tūristu vajadzībām izveidotas četras dabas takas, velomaršruti, skatu tornis, apmeklējama Šlīteres bāka u.c. Nacionālā parka administrācija regulāri organizē vides izglītības pasākumus, ka pieejami ikvienam interesentam.
Slīteres nacionālo parku (agrāk – Slīteres rezervāts), kas dibināts 2000. g., pamatoti dēvē par Baltijas jūras brīvdabas ģeoloģijas muzeju. Te izveidotas vairākas dabas takas un velomaršruti, kas tūristam palīdz atklāt savdabīgo Ziemeļkurzemes augu un dzīvnieku valsti.
Slīteres dabas taka šodien ir viena no populārākajām Talsu rajona tūrisma vietām. Takas garās kāpnes noved ēnainajā Slīteres Zilo kalnu kraujas piekājē un izmet loku pa Slīteres mežiem, ko ilgu laiku nav skārusi cilvēka roka. Lai atvieglotu pārvietošanos, staignākajās vietās izveidotas laipas.
Slīteres nacionālā parkā vērts uzturēties vismaz divas dienas un iepazīt arī citas dabas takas un apskates vietas.
Apskates objekti
Slīteres bāka – No 1849. g. celtās bākas paveras plašs skats uz Slīteres mežiem, bet skaidrā laikā var redzēt pāri Irbes šaurumam Sāremā (Saaremaa) salu Igaunijā. Bākā iekārtota Latvijas bākām veltīta fotoizstāde.
Baltijas ledus ezera krasts – šajā vietā pirms aptuveni 10 000 gadu skalojušies Baltijas ledus ezera – ūdeņi, veidodami līdz 20 m augstu stāvu krastu vairāku desmitu kilometru garumā, kuru sauc par Slīteres Zilajiem kalniem.
(Teksts: www.celotajs.lv)
Ovīšu bākas celtniecība pabeigta 1814. gadā un bez arhitektoniskiem grozījumiem tā saglabājusies līdz mūsu dienām un ir vecākā darbojošās bāka Latvijā.
©2017 Piza.lv